Runājot par lokšaušanas tehniku, jāatceras, ka loka šaušana ir atkārtošanas māksla. Visas kustības pie katra šāviena jāatkārto vienādi un precīzi. Un viss sākas no stājas. Augšējā attēlā jūs redziet medību dievieti Diānu. Taču – kas der dieviem, ne vienmēr der arī cilvēkiem, tāpēc – sāksim no pamatiem – pareizas nostāšanās uz šaušanas līnijas.
Stāja šaušanā ar loku. Kājas plecu platumā.
Kājas jānovieto plecu paltumā, ļoti stabilā stājā. Ja kājas būs pārāk plati, stāja būs stabilāka šaušanas virzienā, bet mazāk stabila virzienā krūtis – mugura. Bez tam plata stāja ātrāk nogurdina. Ja kājas būs ļoti tuvu kopā (reizēm šādu stāju izmanto šāvēji, šaujot no kalna lejā vai pret kalnu augšā), stāja kopumā būs ļoti nestabila. Novietojiet kājas tādā platumā, kurā jūtaties visstabilāk visos virzienos.
Pēdu novietojums.
Iedomājieties līniju, kura novilkta no mērķa centra uz jūsu pēdām. Sauksim to par šaušanas līniju. Lai stāja būtu stabila, tai jābūt stabilai divās plaknēs – “vertikālajā plaknē”, jeb virzienā starp kreiso un labo plecu, un “horizonālajā plaknē” – krūšu-muguras virzienā.
Nostājieties pie šīs iedomātās līnijas vienādi – augšējā attēlā parādīti trīs populārākie pēdu novietojuma varianti:
a) “kvadrāta stāja”- kad abi purngali ir pie šaušanas līnijas, un pēdas ir ļoti maz izvērstas. Šī stāja dod lielu stabilitāti horizontālajā plaknē, jo šai virzienā ir vislielākais atbalsta laukums.
b) “atvērtā stāja” – labā kāja izvirzīta mazliet uz priekšu – tā, lai šaušanas līnija škērso pēdas vidusdaļu. Daži šāvēji izvirza kāju vēl vairāk uz priekšu – līdz pat papēdim pie šaušanas līnijas. Pēdas joprojām ir gandrīz paralēlas viena otrai. Šī stāja dod papildus stabilitāti horizontālajā plaknē, jo palielina atbalsta laukumu šai virzienā, bet liek mazliet sagriezt ķermeni, kas var ietekmēt stabilitati vertikālajā plaknē. Ja darīsiet otradi – labo kāju paliksiet uz aizmuguri, iegūsiet t.s. “slēgto stāju” – kad stāvat it kā mazliet ar muguru pret mērķi.
c) Variācija ar izvērstu kreiso pēdu. Šo variāciju var izmantot gan kvadrāta, gan atvērtajā stājā. Kreiso pēdu izvēršot vairāk uz āru, tiek panākta lielāka stabilitāte vertikālajā plaknē, mazliet zaudējot atbalsta laukumu horizontālajā plaknē.
Kādu pēdu noveitojumu izvēlēties – tas atkarīgs no katra lokšāvēja individuālajām sajūtām – tomēr svarīgi ir nostāties vienmēr vienādi. Varat eksperimentēt, izmēģinot dažādas stājas un palūdzot kādu palīgu lai jūs viegli pagrūž – krūšu-muguras virzienā un vertikālajā plaknē – virzienā no viena pleca uz otru. Izvēlieties stāju, kurā jūtaties visstabilāk.
Pleci.
Pleci jātur nolaisti, brīvi. Viena no ļoti izplatītām kļūdām uzvelkot loku ir pacelt uz augšu plecus un lāpstiņas. Loka spēks atvilciena brīdī spiež plecus kopā, rezultātā pleci ir uzraukti un visa skeleta konstrukcija – nestabila, kā arī atvilciena garumu un mērķēšanu kontorlēt ir grūtāk. Kad nostājieties uz šaušanas līnijas – nolaidiet plecus un lāpstiņas, stāviet brīvi. Paceļot loku, kotrolējiet lai lāpstiņas paliek nolaistas.
Galva, kakls.
Iesācējiem bieža kļūda ir paliekt galvu pretim, vai tieši otrādi – prom no atvilktās loka stiegras. Tas pirmkārt ir nogurdinoši, otrkārt – tas traucē kontrolēt atvilciena garumu. Kad nostājieties pie šaušanas līnijas, vienkārši brīvi pagrieziet galvu mērķa virzienā, neliecot kaklu ne uz priekšu, ne atpakaļ. Tādam pašam brīvam galvas novietojumam jābūt arī atvelkot stiegru.
Smaguma centrs.
Ķermeņa smaguma centrs atrodas mazliet zem nabas. Šaujot koncentrējieties uz šo vietu, Ķermaņa svaru pārnesiet mazliet uz priekšu – vairāk uz pirkstgaliem nevis papēdi.
Atcerieties – šaujot ar loku jūsu stājai un sajūtām jābūt pilnīgi dabiskām. Ja jūtaties nekomfortabli, vai nedabiski – visticamāk kaut ko dariet nepareizi. Tāpēc viemēr ir labāk trenēties kopā ar kādu domubiedru, kas paskatīsies no malas un palīdzēs novērst kļūdas!
